Gaisma un skaņa signāltehnikā
Skaņa ir spiediena izmaiņas vidē. Dažas no šīm izmaiņam, sauktas par skaņas viļņiem, var uztvert cilvēka auss. Signāltehnikā tiek izmantoti dažādi skaņas parametri. Skaņas spiediens norāda akustisko līmeni jeb skaļumu. To mēra decibelos, kas ir logaritmisks lielums. Cilvēka auss uztver ne tikai skaņas līmeni, bet arī citus parametrus. Piemēram, monotonis tiek uztverts skaļāk nekā platjoslas skaņa, pie vieniem un tiem pašiem decibeliem un audiosignāliem ar ļoti mainīgiem skaņas līmeņiem, tiek uztverti daudz skaļāk nekā vienmērīga skaņa. Skaņas lielums vienmēr ir atkarīgs no skaņas avota attāluma. Signāltehnikā ir pieņemts mērīt skaņu 1 metra attālumā no avota. Praksē tiek rēķināts, ka dubultojot attālumu no skaņas avota, skaņas līmenis krīt par 6dB. Audio frekvence norāda cik reizes skaņas vienība tiek radīta noteiktā laikā, to mēra hercos (Hz). Bērni uztver diapazonā 20 - 20000Hz, palielinoties cilvēka vecumam krītas augšējā robeža. Tiek uzskatīts, ka 50 gadnieki dzird līdz 12 000 Hz, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem var nokristies līdz pat 5 000 Hz. Cilvēka auss uztver dažādus toņus dažādā apjomā, šā iemesla dēļ signāltehnika pārsvarā strādā 500 - 5000Hz diapazonā.
Elektriskais signāls tiek pārveidots par akustisko vairākos veidos. Skaļruņi, akustiskās kapsulas, elektromehāniskie akustikas avoti, pēdējā laikā ļoti lielu popularitāti signāltehnikā iemanto pjezo skaņas avoti. Pjezoelektriskais efekts ir mehāniskā spiediena un sprieguma kombinācija cietos ķermeņos, maiņstrāvai ieplūstot pjezoelementā, abas elementa puses sāk deformēties un rada skaņu. Pjezo skaņa darbojas 1-6 kHz diapazonā un ir ideāli tieši signāltehnikai.
Gaismu apraksta fizikā, un te mēs daudz neiedziļināsimies tās raksturošanā. Gaismas avoti ir evolucionējuši pēdējā laikā. Mēs vēl atceramies kvēlspuldzes ar 1000 stundu darba mūžu, tad sekoja halogēnlampas ar 4000 stundu mūžu. Gāzizlādes lampas signāltehnikā pārsvarā tika lietotas strobiskopiskajiem risinājumiem. Mūsdienās visi šie gaismas avoti tiek aizstāti ar LED (light emitting diodes). LED ir pusvadītāju tehnoloģijas produkts. LED krāsu nosaka izdalītā enerģija un viļņa garums, ko nosaka izvēlētā pusvadītāja materiāls.
Zaļā, dzeltenā, sarkanā, zilā un baltā, tās ir krāsas, kuras visbiežāk lieto signāltehnikā. Īpašos gadījumos ir tikušas lietotas arī violetas, tirkīza vai kāds cits tonis, kuru iegūst sajaucot pamatkrāsas. Var tikt radīti daudz dažādi toņi, ko nosaka krāsu sajaukšanas proporcijas. Praktiski tas izskatās tā, ka vienā korpusā ir ievietotas dažādu krāsu diodes RGB, kuras mēs saucam par daudzkrāsu diodēm.
